 |
Senākās ziņas par taustiņinstrumentiem nāk no 3.gs. m.ē. Tās ir ērģeles, kuras rietumu kultūrā ienāk 8.gs. Ziņas par stīgu taustiņinstrumentiem ir no 14.gs., no šī laikaposma gan nav zināms, atšķirībā no ērģelēm, neviens saglabājies instruments.
Senākais izdzīvojušais Clavicytherium - 1480.g. RMC kolekcija.
detalizēts attēls: gogle.com/culturalinstitute/
Cītara; cimbala (cytherium; cymbalum, mūsu kultūrā pazīstams šī instrumenta paveids ir kokle) - viduslaiku nogalē iegūst taustiņus (clavis - lat.) un kļūst par clavicytherium (senākais saglabājies ir no 1480.g.) un clavisimbalum. Clavisimbalum līdz mūsdienām nav nonācis neviens, vienīgā pieejamā informācija ir ikonogrāfijā un Arnaut de Zwolle 1440.g. manuskriptā. Tāpat no 14.gs. sākuma ir saglabājušās liecības par klavihordu: clavis - taustiņš (clavis - lat.), chorda - stīga (gr. - χορδή).
Renesanses pirmsākumos stīgu taustiņinstrumenti iegūst aizvien plašāku pielietojumu un strauji attīstās. Izveidojas klavesīns, kas līdz mūsdienām pārveidojies ar samērā nelielām izmaiņām. Tāpat pilnveidojas klavihords, instruments no kura attīstījušās klavieres. Nemainīgs paliek princips - stīgas apvienotas ar taustiņiem.
|
|
